Kā aprēķināt savu skriešanas tempu
Skriešanas temps ir laiks, kas tev vajadzīgs, lai veiktu vienu distances vienību. ASV un Lielbritānijā to parasti izsaka minūtēs uz jūdzi (min/jūdze), bet lielākā daļa pārējās pasaules skrien minūtēs uz kilometru (min/km). Jebkurā gadījumā temps ir skrējēja dabiskā mērvienība, savukārt riteņbraucēji parasti domā jūdzēs vai kilometros stundā.
Matemātika ir viena dalīšana: kopējais laiks, dalīts ar veikto distanci. Stunda 12 kilometriem dod 60 ÷ 12 = 5 minūtes uz kilometru. Tas kļūst sarežģīti, tiklīdz skaitļi vairs nav apaļi, un tieši tam ir paredzēts augstāk esošais tempa kalkulators: ievadi jebkuras divas vērtības, un trešā tiks aprēķināta jebkurā mērvienībā.
Temps vai ātrums: kam sekot?
Tie apraksta vienu un to pašu no pretējām pusēm. Temps 8:00 min/jūdze ir tas pats, kas 7.5 mph, un 5:00 min/km ir tas pats, kas 12 km/h. Temps samazinās, kad ātrums palielinās, un sākumā tas mulsina lielāko daļu iesācēju.
Skriešanā temps ir vienkārši noderīgāks, jo to var tieši attiecināt uz sacensību distanci. Ar 5:00 min/km tu zini, ka 10 km aizņems tieši 50 minūtes, neķeroties pie kalkulatora. Veicot to pašu aprēķinu no km/h, katru reizi vajag papildu soli.
Treniņu tempi, kurus vērts zināt
Treniņu plānu nekad neskrien vienā tempā. Treneri parasti strādā ar četrām plašām piepūles pakāpēm, no lēnākās līdz ātrākajai:
- Viegls temps: sarunas temps, piepūle, kuru vari noturēt, runājot pilnos teikumos. Tam jāveido lielākā daļa tava nedēļas apjoma, bieži 70 līdz 80 procenti skriešanas laika.
- Maratona temps: noturīgs, bet izturams stundām, ar joprojām kontrolētu elpošanu.
- Sliekšņa jeb tempa skrējiena temps: aptuveni tas, ko varētu noskriet sacensībās stundas garumā, lielākajai daļai skrējēju tuvu pusmaratona tempam.
- Intervālu un VO2 max temps: īsi, smagi atkārtojumi ar atpūtu starp tiem.